Lauku sētā darba daudz.

Līdz ar to sēņot sanāca doties tikai svētdienas pēcpusdienā. Saprotot, ka, visticamāk, sēņu mežā vairs nebūs, es nolēmu mainīt mūsu ierasto stratēģiju un doties sēņot uz pretējo pusi no sievas. Jo man bija pārliecība, ka sieva nolasa visas man domātās sēnes. Loģiski!

Sieva, laikam nojauzdama manus plānus ieziņoja, ka šodien lasām tikai sēnes marinēšanai! ??? Man jau tā mežā ir tikai gailenes un bērzlapes. Domāju - ok. lasīšu bērzlapes, jo neesmu dzirdējis, ka gailenes kāds marinē. Saku, ka ok, nav problēmu. Nefiga!! Sieva saka, ka bērzlapes arī nevajag lasīt! WTF??? ko tad lai es lasu? Bet nu nebija vēlēšanās atzīties, ka vispār neko nerubiju, piekritu un devos pretējā virzienā lasīt marinējamās sēnes! Vazājos pa mežu, redzu visādās sēnes, nav ne jausmas, marinējamas vai nē. Ieraudzīju kaut kādu beku vai baraviku vai velns viņu zina. Biju dzirdējis, ka nogriežot sēni vajag pielikt mēli, ja rūgts, tad neesot laba. domāts darīts. nezinu vai tā bija pareiza rīcība. mēle sarāvās čokurā un tā arī nesapratu, rūgts vai nē. Labāk neņemšu! Saprotu, ka manas izredzes piepildīt groziņu ar marinējamajām sēnēm tuvojas nullei. Pārvietojos pa mežu un pamazām mani pārņem absolūta bezcerība. Beidzot pamanīju sēni, kuru biju iepriekš noturējis par kaut kādu no Kamerona izdomātās Pandoras floras sastāvdaļu, tomēr tā esot kaut kāda mega saulsardzene, kas esot ēdama svaiga un garšojot pēc riekstiem. Ņemot vērā, ka lauku sētā darba daudz, tad laiks paēst ar nav bijis. nolēmu nedaudz ieturēties turpat mežā. Sēne smaržoja pēc riekstiem, laikam. Garšu īsti nejutu, jo mēle joprojām bija stīva. Tā nu ieturējies devos savā bezcerīgajā ceļojumā pa mežu pēc marinējamajām sēnēm tālāk.

Un tad pienāca brīdis, kad es sapratu, ka varu nokļūt jebkurā vietā kurā vēlos! Es, protams, vēlējos nokļūt vietā kur aug marinējamās sēnes. Un pēkšņi man skatam pavērās vesels klājums ar sēnēm, kuras ir marinējamas. Tā es ceļoju no vienas vietas uz nākamo un mans groziņš strauji piepildījās. Lieliski, es nodomāju, beidzot būšu "izpogājis" sievu sēņu lasīšanā. Pieņēmu lēmumu izvēlēties nokļūt atpakaļ pie mašīnas. Kaut kā vairs šis nedarbojās! Savādi! patiesībā, pēkšņi viss bija kļuvis ļoti savāds, mežā sēņu vairs nebija, lai gan groziņā bija gan.

Labi, ka novietojot automašīnu biju atzīmējis GPS punktu, kur tā atrodas. Nebija tikai skaidrs vai tas ir pareizi, jo tuvākā iespēja nokļūt līdz mašīnai bija dažu kilometru attālumā. Savādi!

Virzījos taisnā līnijā atpakaļ uz auto. GPS nemeloja. Atradu mašīnu un sievu! man nesaprotamu iemeslu dēļ sieva izskatījās ļoti norūpējusies, laikam ieraudzīja, ka man sēņu ir vairāk, kā viņai! Uz kaut kādu muļķīgu jautājumu - Kur tu biji??? atbildēju tik pat muļķīgi - mežā un lepni rādiju savu pilno groziņu. Sieva paskatījās groziņā, tad uz mani un atkal uzdeva dīvainu jautājumu - Tev viss labi?

-Lieliski!

-Braucam mājās, tikai savas sēnes gan atstāj mežā!