Un atkal ir pienākusi diena, kad jādodas slimnīcas virzienā! Ierodoties “Stradiņos” sajutos tā it kā apmeklētu savu vasaras rezidenci! Zināms, kur jādodas pēc numuriņa, zināms kas jāsagatavo, lai pieņemšanas māsai nebojātu dienu. Jāizsaka reģistratorei pa kādam komplimentam, jāparakstās vismaz sešas reizes uz dokumenta, kuru nevar uzspēt izlasīt, kur nu vēl kaut ko iebilst un paredzētais divdiennieks var sākties.

Ierodoties nodaļā priekšā gaida daži pacienti, lai gan pulkstenis ir tikai 7.00 rosība ir diezgan liela.

Iznāk rezidents.

· Armands Troska!!

· Klausos!

· Jums jāparakstās vēl 6 vietās!

· Okay. Nav jau mana tinte.

Parakstos un drīz pēc tam tieku pie nodaļas reģistratores. Mani iereģistrē precīzi tajā pašā vietā un palātā kur iepriekšējo reizi! Sākumā nopriecājos. Redz cik labi, viss pazīstams, nav vajadzīgas nekādas ievadinstruktāžas. Ir viss zināms par poda nolaišanas mehānisma problēmām, kā arī tas, ka dušas telpā gar žāvētāju tek zaļš šķidrums un tas, ka dušas slīpums ir uz durvīm nevis uz “trapu”. Bet paga!! Iepriekšējā reizē bija mazliet savāda pieredze ar palātas biedru! Jācer ka šoreiz nebūs tā pat!

Ienāku palātā. Tuvākajā gultā guļ onkulis, kurš klausās latviešu šlāgeri, vismaz man tā šķiet.

· Sveiki!

· Sveiki!

Vis šķiet normāli. Cilvēks gados, redzams, ka pēc operācijas, skatās telefonā un klausās to ko tur rāda! Nepievēršu viņam vairāk uzmanību. Sakāmēju savas mantas, pārģērbjos “kroņa drēbēs” un domāju atlaisties. Uzmetu aci uz kaimiņa pusi! Savādi! Manuprāt tas ir cits cilvēks, kurš mēģina nostāvēt kājās un ieštepselēt telefona lādētāja pārveidotāju kontaktligzdā. Pieņemu, ka iepriekš varbūt neesmu kaut ko pamanījis. Palīdzu vecajam vīram, sauksim viņu par Opi, veikt darbības ar lādētāja savienošanu ar elektrotīklu. Joprojām nepamet sajūta, ka sasveicinājos ar citu cilvēku. Iespējams miega trūkums pie vainas.

Ierodas daktere.

· Sveiki, Armand! Kā jums iet?

· Labāk nekā vakar, sliktāk nekā rīt!

· Es klausos jums balss sāk atgriezties.

· Jā, mazliet. Mani pieslēdza pie elektrības un teica, ka kaut kādi impulsi balsenei pienākot. Man ieteica apmeklēt vienu balss terapeitu.

· Bet vai viņš nav mazliet ……??

· Jā. Neesmu viņu saticis, bet iekšējā intuīcija saka, ka tas fujaks varētu būt īsts ezotērikas ambālis!

· ??!? 😊 😊 😊 mēs jums pa vecajām šuvēm iegriezīsim mazliet un viss būs super. Jaunu rētu nebūs. Gaidiet tagad māsiņu ar tableti un gatavojieties operācijai. Man prieks, ka jūs esat mans pacients!

Jā man arī prieks. Feina tāda daktere.

Pēc brīža ierodas māsiņa. Atnes ripu un saka, ka jānorij bez ūdens, jo dzert nedrīkstot nemaz. Kā ir tā ir. Noriju ripu un balstoties iepriekšējā pieredzē domāju, ka tūlīt koma un operācija. Jūtu ka koma tuvojas. Aizmiegu. Pamostos no mūzikas orku valodā. Diezgan skaļi. Un sajūta, ka dziesmai noskan viens pantiņš un atkal sākās no sākuma. Un atkal tas pats pantiņš un atkal no sākuma! Šķiet ka esmu Dievišķās komēdijas astotā loka ceturtajā grāvī un velni aizrāvušies ar izklaidēšanos. Lēnām nāku pie saprašanas. Saprotu arī ka operācija nav bijusi, šķiet visi orgāni vietā! Pulkstenis jau gandrīz 12.00. Atkal ieskanas krievu dziesma, šoreiz cita, bet shēma tā pati. Saprotu, ka mūzika nāk no opja telefona. Sasodīts. Kas ir šis cilvēks? Pie viņa ierodas māsiņa, runā ļoti skaļi. Es vairs vispār nesaprotu, kas notiek. Šis būtu jau trešais opis tajā gultā. No rīta šķita, ka manu sveicienu dzirdēja labi. Aizdomas par elli atkal atgriežas. Beidzot arī pie manis ierodas māsiņa un saka, ka jādodas uz operāciju. Es saku, ka vajag vēl vienu ripu, jo šo jau izgulēju. Nedod. Nolika uz galda lika domāt labas domas. Kādas labas domas. Man palātā ir Aligjēri izdomas auglis!

Koma!

Pamostos operāciju zālē kaut kur. Nesaprotu. Iepriekšējās reizes pamodos savā palātā. Kāpēc mani neved uz palātu? Virinot acis redzu, kā pulksteņa garais rādītājs lec pa 5 minūtēm. Pēc pusstundas vairs nekustās un māsiņa man saka, ka brauksim tagad uz palātu.

Palātā vēl nedaudz piemiegu, bet pamostos no tā ka man blakus orku valodā skan sievietes balss kura stāsta, ka vīrietis, kurš izvēlas sievieti stipri par sevi jaunāku, ir jau pieklājīgā vecumā. Un šeit parādās vairāki varianti. Pirmkārt viņam gribās pierādīt, ka viņš joprojām kaut ko vēl var. Otrkārt jaunā sieviete var veco vīrieti iedvesmot un protams stāstīs, ka vecais vīrs joprojām ir mačo!

Fāk. Es tomēr esmu ellē, tikai šoreiz laikam otrajā lokā!

Es nevaru parunāt. Bet dzirdu labi. Lekcija vēl turpinās. Kaut kas par iekšējo nervu sistēmu un dzimumlocekli.

Piespiežu sevi vēl mazliet pagulēt.

Atkal pamostos no krievu dziesmām. Šoreiz pavisam skaļi.

Bet ir jau pagājušas 2 stundas kopš operācijas un es atceros, ka pēc divām stundām man bija atļauts iet uz tualeti. Kas nozīmē, ka es varu iet arī citur. Nolēmu aiziet pie sestā elles loka turētājām.

· Labdien

· Labdien

· Klau, man palātā ir viens vecs vīrs, es saprotu, ka mēs visi reiz kļūsim veci, bet vai tomēr nevar mani pārcel kaut kur citur, kaut vai gaitenī. (Lai gan pat māsu postenī bija dzirdama orku dziesma)

· Atkal viņš muzicē ja?

· Nu jā! Gaisma deg bet mājās neviena nav!

Nākamās pāris stundas pavadīju vazājoties pa gaiteni ik pa brīdim atgriežoties savā Dievišķajā komēdijā. Ļoti gribās ēst. Ļoti. Ēdis neesmu jau kopš vakardienas. Jāiet atkal pie medmāsām, jāprasa, kāds plāns.

· Es atvainojos, kad paredzēts kaut kas ēdams?

· Vakariņās!

Ļoti izsmeļoša atbilde, protams.

· Vai es kafiju vismaz drīkstu?

· Mēs domājam, ka nē. Jāprasa ārstam, bet ārsts būs tikai rīt.

· A kur var dabūt ēst?

· Jums armandiņ, ēst nevajag, jums ir tauki.(ierunājās kāda vecāka medmāsa tālākajā galā. Es aizdevos pie viņas, bija mazliet interesanti) Kad es biju stacionārā 3kg nometu. Paskatieties uz sevīm, kāds jums punčuks! Jūs vismaz 10kg varat nomest!

· Tas nav punčuks! Tā ir darba tulzna!

Pasmējāmies un šķīrāmies jau kā draugi. Es viņai biju armandiņš viņa man medmāsa, kas stacionārā zaudējusi svaru.

Ejot atpakaļ uz savu elles celli un domājot, par pasaulīgajiem grēkiem satiku dakteri. Izstāstīju, ka ir sliktas dienas, ir arī sliktākas dienas un tad ir dienas, kuras jāpavada palātā ar puskurlu cilvēku un ja es nedrīkstu kafiju, tad mani jāved uz tvaika ielu! Kafiju drīkstēja.

Līdz vakariņām uz palātu vairs negāju.

Paēdu un domāju, ka varētu nedaudz atpūsties. Kā tad! Tagad tiek atskaņots kaut kas nesaprotams, jo atkārtojums iestatīts uz 3 sekundēm. Bezgalīgais stāsts 3 sekundēs. Laikam pasaka zelta zivtiņai!

Pie Opja atnāca medmāsa iešpricēja kaut ko, vēlāk atnesa arī bromiņu un piemiedza man ar aci, sak, tas lai čalis mierīgāk gulētu.

Aha!

Un kāpēc es neaizmigu pirmais? Un kāpēc man nav līdzi ausu aizbāžņi? Un kāpēc dežūrgaismas neslēdzas ārā? Iepriekš pārslēdzās un mazākām. Lai vai kā, skaidrs bija viens – nakts nebūs mierīga. Es mēģināju aizmigt, opis mēģināja tvert gaisu, čāpstināt un pirst. Brīžiem man likās, ka es esmu viņa sargeņģelis šajā vājprāta murgā, jo es biju vienīgais kurš spēj nospiest trauksmes pogu un izsaukt mediķus. Spriežot pēc skaņām kuras viņš izdvesa, man šķita ka jāsauc nevis medmāsas bet eksorcists.

Opis ceļas kājās!

Protams, man arī jāceļas, jo cilvēkam motors rūc bet pie stūres neviena nav un kur vedīs auto ceļi nav izdibināms. Uz tualeti! Okay!

Saprotu, ka aizmigt nesanāks, sāku skatīties seriālus telefonā. Jā, nožēlojami, bet citu variantu nebija.

Opis atkal ceļas! Kas tad šoreiz? Opis laikam ir no Holandes, jo opim koka tupeles. Šoreiz uzvelk tupeles un atkal uz tualeti. Tā jums vajag, tiem, kas dzīvo zem manis! Tagad arī jūs zināt kas ir Mīnotaurs! Tualetes poda mehānisms nolemj iesprūst un ūdens paliek tekot. Opis to nedzird. Man jāceļas un jāiet izlabot situācija. Izlietnē arī tek ūdens. Visu sakārtoju un dodos atpakaļ uz elli.

Noskatos vēl vienu sēriju, mēģinu aizmigt. Pēkšņi skaļš krītoša telefona troksnis ko pavada skaļš krievu vārds “sieviete ar zemu sociālo atbildību”

Un tā mums pagāja visa nakts. Nevarētu teikt ka gluži ričuračā. Es noskatījos visas seriāla CROSS sērijas. Opis izdzīvoja.

Daktere mani apžēloja un palaida mājās jau 7.00 no rīta. Sakārtoju formalitātes un līdz nākamajai reizei 😊

Pēc šī visa es saviem biedriem makšķerniekiem teicu, ka ja pamanāt manī kaut mazākās iezīmes, ka būri sāk pamest putni, piespiediet manu sievu aizvest mani uz pansionātu!

Lai visiem veselība!