Pirms vairākiem gadiem manai sievai radās ideja, ka vajag būvēt vietu kur socializēties. Vieta jau kādu laiku tiek izmantota un šeit būs stāsts par vienu dienu šajā vietā!

Atbraucu no nakts maiņas! Jā, es strādāju muzejā par nakts sargu. Man patīk, ir interesanti, bet ne par to stāsts.

Sieva ražo brokastis. Mēs esam 3 potenciālie ēdāji, tomēr brokastis šķiet paredzētas vismaz nodaļai karavīru. Pieņemu, ka būs socializēšanās pasākums un neuzdodu stulbus jautājumus vienkārši sāku stumt māgā puķkāpostu, olu, desas, siera sacepumu. Garšīgs, protams, bet nu padaudz. Mums mājās ir iebūvēts alus krāns, kuram, protams, var pieslēgt kegu ar jebkādu šķidrumu. Šoreiz man ir gadījies, ka esmu bijis strādāt sidra rūpnīcā par vēder tiesu un ne jau es izvēlējos ēdienu par samaksu, bet sidru. Tātad man ir sidrs. Auksts, dzirkstošs! Principā vienkārša sarūgusi ābolu sula, kas nosaukta par sidru. Nezinu vai maz tur ir kāds prieka % tajā dzērienā. Bet lai kuņģis spētu pārstrādāt brokastis, gāzēts sidrs ir tieši tas kas vajadzīgs. Ieleju sev glāzīti un saņemu pārmetošu skatienu no sievas! ??? Nesaprotu, viņa ir bēdīga ka dzeru sidru vai ka neesmu ielējis viņai arī, vai ir kāds cits iemesls? Es viņai neielēju, jo galu galā ir rīts, un man nepatīk, ja cilvēki dzer no rītiem!

Izrādās ir paredzēts braukt uz Jēkabpili! Bet pirms doties kaut kur braukt nepieciešams mazliet pastrādāt. Kā gan bez darba, lauku sētā?

Par cik “Alkānos”, jā tā neoficiāli sauc vietu, kur dzīvojam, parasti tiek uzstādīti meteoroloģiskie rekordi, tad jau vairākas naktis temperatūra ir nokritusies stipri zem 0 atzīmes, un tas draud ar dienvidu augu bojāeju! Nepieciešama steidzama rīcība un var sākties Kaņepju liliju glābšanas procedūra. Sievu nekur nemanu. Viņai izrādās ir savi darbi āra virtuvē - jāgatavojas pusdienām! Es laikam esmu baigais rīma.

Esmu sameklējis lāpstas un ķerru. Kannas, tā sauc šo augu tautas valodā, mums padevušās brangas. 15 gabalas skaisti sastādītas paralēli ceļam, katra, pirms nosala, bija manā augumā. Sāku rakšanas darbus. Jau pie pirmā stāda sapratu, ka kaut kas šeit nav tīrs. Atceros, kad pavasarī notika šo lakstu stādīšana, tad zemē tika iemests viens vai divi gumi un no tiem izauga puķes. Šobrīd, durot lāpstu zemē pus metra attālumā no laksta es nocirtu sakni rokas resnumā. Lai visu nesačakarētu mēģināju rakt tālāk. Šādi sanāk, ka man ir jāveic rakšanas manevrs pa riņķa līniju ar diametru gandrīz 2m nemaz nerunājot, par to, ka laksts savas saknes ir ielaidis vēl vismaz 50cm dziļumā. Nevēlos iedziļināties ģeometrijā un matemātikā, bet skaidrs ir viens – jāizmato Arhimēda gudrība! Pēc apmēram 30 minūtēm pirmais stāds ir izrakts un milzīga kaudze ar gumiem mētājās zemē! Man rodas nelielas aizdomas, ka esmu ievilināts kaut kādās lamatās. Ķeros pie otrā stāda izrakšanas, pēc tam pie trešā. Sieva aicina pusdienās. Pusdienas?? Jau!! Es uz pusdienām ierodos ar sidra kausu. Sievai ir neskaidrības, kas esot tas, mums taču vēl uz Jēkabpili!

Nav vairs Jēkabpils, es atbildu un izrādās jau esmu izdzēris visu sidru. Jēkabpils beidzās tad kad mēs iestādījām tos sasodītos lakstus!

Eju pakaļ nākamajam kausam!

Atnes arī man – dzirdu sievas balsi nopakaļ.

Es jau neesmu krāns atļāvu sievai padzerties no sava kausa.

Cilvēks ir viens dīvains radījums. Sākumā viņš pārvācās dzīvot uz ziemeļiem, jo dienvidos pietrūkst ko ēst, bet pēc tam viņš vēlas dienvidus ziemeļos un velk līdzi lakstus, kuri šeit nespēj izdzīvot! Kam tas viss vajadzīgs?

Bet skaisti!

Turpinu savu iesākto, bet tagad jau esmu ticis tālāk no āra virtuves logiem, kurā joprojām rosās sieva, stāstot, ka neesot nekam laika. Nu es varu pieiet rakšanai ar lielāku entuziasmu un mazāku uzmanību. Kad līdz beigām ir palicis vairs pavisam nedaudz uzrodas sieva, sakot, ka tagad varot nākt palīgā. Lieki teikt, ka man nekādus palīgu šeit vairs nevajag un kā par brīnumu man izdodas sievu pārliecināt, ka viņai ir jātīra/jāšķiro gumi un jāliek pa kastēm. Un vispār, es plānoju pabeigt rakšanas darbus un doties dzert vairāk sidra, nevis ņemties ar šo sasodīto lakstu labbūtību! Cita starpā ir vēl viena problēma – sidrā prieka % manuprāt nav nemaz un es esmu spiests tos piedomāt. Kaut kāds sasodīts Placebo sidrs. Es mēģinu piedzerties ar indiferentu šķidrumu cenšoties iegūt pozitīvas emocijas.

Sasodītie laksti. Noraku visus, lieki teikt, ka ir jau vēla pēcpusdiena. Tagad skatos kā sieva tos tīra un šķiro.

Placebo sidrs nedod vēlamo rezultātu un mans kareivīgais noskaņojums ir kaut kur zudis. Eju palīgā. Vismaz kastes savākt. Starp citu! Kastes tiek nestas uz pirts telpu!! Es uzbūvēju pirtsmāju ar pirti, kurā tiek turēti laksti. Tagad man ir māja ar pagrabu!

Un vēl - man atkal šķiet, ka esmu ievilkts lamatās. Kaste ir pilna ar gumiem!

Pavasarī vajadzēja 15 gumus, lai iegūtu 15 lakstus, kurus jārok nost visu dienu!

Šobrīd ir 15 kastes pilnas ar gumiem!

Katrā kastē ir stādāmais materiāls vismaz 20 jauniem lakstiem!

15x20=300

300!!!